Pededze (Igaunija Pedetsi ), upe Aiviekstes sistēmā, sākas Igaunijas dienvidaustrumu malā Haanja augstienē ar 2 žuburiem, rietumu žuburam augsgals ap 184 m, austrumu žuburam jeb Jurnai ap 200 m vjl. Skaitot pa rietumu žuburu Pededzes garums 153 km, kritums 92 m, notekas apgabals 2712 kv km, no tā ap 7 % Igaunijā, pārējās Latvijā. Latvijā Pededze ienāk pie Kalnupes un, sekojot virsas slīpumam, tiecas uz Lubānas ieplaku noteiktā dienvidrietumu virzienā. So virzienu noteic relatīvi augsta Austrumvidzemes augstiene upes baseina labā pusē un Malienas līdzenuma lēzenie pacēlumi kreisajā pusē. Pededze tek tuvu robežai starp abām sīm Latvijas virsas lielformām un uzņem no Austrumvidzemes augstienes īsas un straujas pietekas: Kalnupi, Akaviņu, Sarkanīti, Alūksni, Dambīti, Ievedni, Paparzi, Guldupi, Pogu, Krustalīci un Audīli. Tās, nokrītot no augstienes nogāzes, sastop galvenās upes ass līniju apmēram perpendikulāri. Turpretīm kreisās pietekas, no Malienas līdzenuma nākdamas, ir gausas un tuvojas Pededzei ieslīpi. Tā kā līdzenumā ir vairāk vietas upju sistēmas izveidosanai, starp sīm pietekām ir arī dažas prāvākas, piemēram, Balupe jeb Balvupe un Sita; citas sīkas: Virgulīcis, Jurenska, Mālupe, Igīive, Briede. Pededzes kritums Latvijas teritorijā no robežas (tur Pededze ap 178 m vjl.) uz leju ir ieverojami prāvs; piemēram, posmā starp Alūksnes un Sitas lejgaliem 54,4 km garumā. Pededzes līmenis nokrīt par 24,8 m. Bet jo tālāk uz leju, jo kritums mazinās; piemēram, starp Sitas un Krustalīča lejgaliem 12,3 km garumā kritums 1,7 m, no Krustalīča līdz Daukstei 24 km garumā kritums 2,8 m, bet bet no Daukstes lidz Pededzes ietekai Aiviektē 15,7 km garumā kritums tikai 0,8 m. Pededzes auksdaļa noder enerģijas avotam, un tur pie tās ir 3 udensdzirnavas (pie Ponkuļiem, Mālupe un Jaunanna); arī pie Lītenes bijusās papīra fabrikas bija aizsprosts fabrikas vajadzībām. Tā ka Pededze tek pa Malienas līdzenuma nomali, tās tuvākā apkaime, atskaitot pasu augsējo posmu, tās lejas tece ir līdzena, mežaina un reti apdzīvota. Augsdaļa, kamēr Pededzes straujums liels, tās gultne bagāta izskalotu morēnu akmens bluķiem, sevisķi daudz augspus Alūksnes ietekas. Senāk Pededzē bijusas atrodamas arī pērles.
|
